Par Asociācijas pašreizējo finanšu situāciju un IRU naudas izlietojumu skaidrojumu sniedz ģenerālsekretārs Jānis Āboltiņš.

Budžets

Asociācija ir bezpeļņas organizācija, kuras budžetu veido vienreizējā biedru iestāšanās nauda, biedru nauda, fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi, ienākumi no saimnieciskās darbības un citi ienākumi, piemēram, atgrieztā IRU nauda. Šī budžeta ietvaros asociācija nodrošina tās ikdienas darbību saskaņā ar statūtiem.

Ir būtiski norādīt, ka šī gada astoņos mēnešos ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem ir 1 247 687 eiro, ko veido IRU atgrieztā nauda no fondiem, kā arī ieņēmumi no asociācijas sniegtajiem pakalpojumiem, biedru naudas, t.s. Incentives un iestāšanās maksas. Neņemot vērā no IRU atgriezto summu, mūsu ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem tāpat ir “plusā” par 147 680 eiro.

Tajā pašā laikā asociācijas vadība īpaši seko līdzi TIR karnešu pārdošanas apjomiem, jo tie samazinās. Ja šī gada sākumā bijām plānojuši, ka vidēji mēnesī pārdosim 1500 TIR karnetes, tad realitātē tās ir tikai 1200, kas nozīmē, ka samazinājums ir ievērojams. Iztrūkumu šajā budžeta pozīcijā mēs kompensējam no asociācijas saimnieciskās darbības un IRU atgrieztās naudas.

Gribu piebilst, ka  asociācija kopš 2012. gada, kad sāku pildīt ģenerālsekretāra pienākumus, līdz šim nav ne reizi pārtērējusi esošo apstiprināto gada budžetu. 2018. gada budžets tiek plānots  702 639 eiro apmērā, un uz oktobra sākumu mūsu tekošajā budžetā ir izveidojusies 28 000 eiro ekonomija. Šobrīd sākam gatavot 2019 .gada budžeta projektu, kurā izvērtējot pašreizējo situāciju, paredzam ap 150000 Eur apjoma samazinājumu.

Par asociācijas garantijas fondu

Runājot par asociācijas budžetu, noteikti ir jāpastāsta plašāk arī par tās garantijas fondu. Tā uzdevums ir nodrošināt starptautisko TIR garantijas ķēdes funkciju. Šāds naudas uzkrājums mums ir nepieciešams, jo asociācija ir viens no garantijas ķēdes posmiem, kas nes atbildību par jebkuras valsts pārvadātāju, kurš šķērso Latvijas teritoriju ar TIR karneti.

Ko tas nozīmē praksē? Ja kāds pārvadātājs pārkāpj noteikumus, tad Latvijas muita nevis uzreiz vēršas pie pārvadātāja, bet pie asociācijas. Mēs tālāk sazināmies ar TIR garantijas ķēdi Ženēvā, un tad šī organizācija caur apdrošināšanu vēršas pret attiecīgo asociāciju, kuras loceklis ir konkrētais pārvadātājs.

Garantijas nauda ir finanšu līdzekļi, ko katrs asociācijas biedrs samaksā iestājoties. Pirms kāda laika tie bija 5000 dolāri, bet tagad - 3000 dolāri. Šī gada 31. augustā asociācijas finanšu fondos bija 3 914 379 eiro šīs garantijas naudas, kas ir trīs reizes vairāk nekā, piemēram, 2011. gada beigās (1 103 937 eiro). Šī nauda pilnībā sedz “Latvijas auto” biedru atbildību pret starptautisko TIR sistēmas garantijas ķēdi.

Šādu summu mums ir izdevies sasniegt par spīti tam, ka 2012. gadā “Latvijas auto” zaudēja lielus finanšu līdzekļus negodprātīgas “Latvijas auto” bijušo darbinieku rīcības dēļ, par kuru tika ierosināts kriminālprocess, kas beidzās ar kriminālu sodāmību.

Par IRU naudu

Lai mazinātu iespēju, ka par šo jautājumu biedru vidū sāk cirkulēt dažādas puspatiesības un spekulācijas, vēlos pastāstīt par naudu, ko esam saņēmuši no IRU, kā arī par likumīgajām iespējām to izmantot (Latvijas likumdošana un asociācijas statūti neļauj mums šo naudu vienkārši “izdalīt biedriem”).

Starptautiskā organizācija IRU mums ieskaitīja 1 238 688 Šveices franku. Šīs naudas izcelsme ir meklējama vairāk nekā 20 gadus senā pagātnē, un šie līdzekļi ir procentuāla daļa no IRU saņemtās naudas pēc tiesāšanās procesa beigšanas (tika panākts mierizlīgums starp IRU un apdrošināšanas kompāniju AON par pilnvarojuma pārkāpšanu). IRU pieņēma lēmumu atgriest šo naudu asociācijām, lai vienlīdzīgi un godīgi IRU sadalītu naudu starp visām savām asociācijām, IRU izmantoja īpašu naudas sadales metodiku, kurā galvenie kritēriji bija TIR karnešu skaits un iemaksu lielums.

No IRU 2018. gadā saņēmām vēl 1 291 395 Šveices franku. Pastāstīšu nedaudz priekšvēsturi, lai būtu skaidrs, kāpēc šī nauda nonāca pie mums. Ņemot vērā, ka karnešu pārdošanas apjoms samazinās ne tikai Latvijā, bet arī citās IRU dalībvalstīs, tika pieņemts lēmums sniegt finansiālu atbalstu asociācijām no IRU finanšu fondiem 30000000 CHF apmērā, un atkal, izmantojot iepriekšējās sadales metodiku, IRU vadība sadalīja naudu asociācijām.

IRU nauda biedriem caur karnetēm

Gan valsts likums, gan asociācijas statūti nosaka, ka asociācijai piederošos līdzekļus drīkst sadalīt starp biedriem tikai asociācijas (biedrības) likvidācijas gadījumā, vai izmantot asociācijas darbības nodrošināšanai un asociācijas mērķu sasniegšanai.

Līdz ar to izsvērti meklējām veidu,kā no šiem atgrieztajiem finanšu līdzekļiem atrast veidu, kā atbalstīt pašlaik reāli ar TIR karnetēm strādājošus biedrus. Vienīgais likumīgais veids, ko piedāvāja asociācijas vadība un apstiprināja  padome, bija visu veidu TIR karnešu cenu samazināšana, atceļot diferencēto biedru naudu. To arī īstenojam no pagājušā gada novembra. Jau plānojot 2018. gada budžetu, sapratām, ka tā sabalansēšanai vajadzētu palielināt maksu par karneti ,tas ir palielināt diferencēto biedru maksu. Tomēr ne tikai nepalielinot, bet noņemot diferencēto biedru maksu, biedriem karnetes cena ne tikai nepalielinājās, bet pat otrādi – samazinājās. Tas nozīmē, ka šīs starpības dēļ mūsu biedriem ir iespēja ietaupīt, un šī IRU atgrieztā nauda  nonāk asociācijas biedriem, lai samazinātu izdevumus par izmantotajām TIR karnetēm.

Līdz ar to, lai kompensētu šo iztrūkumu asociācijas budžetā, 422 280,00 eiro no IRU naudas tika novirzīti zaudējumu segšanai. 

Resursi attīstībai

Gribu pastāstīt par vēl vienu finanšu pozīciju, ko IRU piedāvā asociācijām. Tā ir nauda ilgtspējīgu projektu īstenošanai. Pieteikumi tās saņemšanai ir jāiesniedz līdz 2022. gadam. Summa, kas pienākas  mūsu asociācijai, ir 700 000 eiro. Ar projektu izstrādes noteikumiem var iepazīties asociācijā.Lai gan projekti IRU jāiesniedz caur asociāciju , visi ir aicināti ierosināt savas idejas.

Par obligācijām

Vēl viens būtisks jautājums, ja runājam par asociācijas finansēm, ir Latvijas bankas obligāciju iegāde.

Mums uz tekošajiem kontiem lielākajās Latvijas komercbankās ir nauda, taču līdz ar ABLV bankas krīzi, sapratām, ka vēlamies nodrošināties pret līdzekļu zudumu. Vērsāmies pie finanšu konsultantiem, kuri drošāko naudas uzglabāšanas veidu un  jebkura mirkļa piekļuves iespēju naudai, ieteica Latvijas valsts obligāciju iegādi. Tās, problēmu gadījumā ar Latvijas komercbankām, paliks neskartas. Asociācijas valde piedāvāja padomei un tā, saprotot jautājuma nopietnību, to akceptēja, lai mūsu visu kopīgie līdzekļi būtu drošībā.

Nobeigumā gribu teikt, ka melīgi un nepatiesi izplatītā informācija par to, ka Asociācijas līdzekļi ir kaut kur noslēpti un Asociācijai draud bankrots , ir klaja nepatiesība !

Asociācijas finansiālais stāvoklis ir labs un stabils, lai mēs droši varētu skatīties nākotnē.